Kredītreitings – kas tas par zvēru?

volstrītas žurnāls

Par kredītreitingu dēvē vērtējumu, kuru kredītreitinga aģentūras piešķir vērtspapīru emitoriem – valstīm, kā arī lielajiem uzņēmumiem. Šo skaitli nepiemēro privātpersonām vai arī maziem uzņēmumiem. Kredītreitings nosaka, vai izvērtētā entītija jeb datu objekts ir maksātspējīga un kāds būtu potenciālais ieguvums, ja tajā tiktu ieguldīti līdzekļi, kā arī, vai pastāv maksātnespējas iespējamība. Mūsdienās ir trīs galvenās iestādes, kuras piešķir kredītreitingus – “Moody’s”, “Standard&Poor’s” un “Fitch”. Šo trīs kompāniju kopējais reitings tiek dēvēts par vispārējo kredītreitingu, un tas variē burtu kombinācijās no AAA līdz D (AAA,AA+,AA,AA-,A+,A,A-,BBB+,BBB,BBB-,BB+,BB,BB-,B+,B,B-,CCC+,CCC,CCC-,CC un C,D). Šī skala parāda, vai ieguldījumi konkrētajā valstī/kompānijā būs ienesīgi. Savukārt tas attiecīgi nosaka izvērtēto objektu kopējo aizņemšanās procentu lielumus un privāto, kā arī valstisko investīciju apjomu.

Visas pasaules lielākās valstis tiek novērtētas šajā skalā. Latvijai piešķirtais kredītreitings šobrīd ir BBB+. Tas nozīmē, ka šai valstij jāmaksā mazāki procenti, līdz ar to, ārējie kredīti ir pieejamāki.

            Šīs aģentūras kredītreitingus nosaka, analizējot lielu apjomu datu. Ja analizē valsti, tiek apskatīti importa un eksporta rādītāji, tautsaimniecības attīstības dati, inflācija, valdības noturīgums, fiskālā politika un cita informācija. Jāņem vērā, ka katra aģentūra var izvēlēties, pēc kuriem kritērijiem izvērtēt valstis un uzņēmumus, par pamatu ņemot galvenokārt analītisko domāšanu un milzīgu datu apjomu.

            Ņemot vērā to, ka ekonomiskā situācija pasaulē mainās salīdzinoši strauji, arī aģentūru norādītie reitingi tiek piemēroti konkrētajai situācijai. Straujos ekonomiskos pavērsienos, piemēram, ekonomiskās krīzes rezultātā kredītreitingi nekrīt pietiekoši strauji, bet aģentūras norāda, ka viņu sniegtie rādītāji ir ilgtermiņa, nevis īstermiņa. Šis aspekts liek satraukties par to, vai šo aģentūru darbība nav saistīta ar ekonomiskās krīzes padziļināšanu.

            Pieredzējuši investori, kuri savā jomā darbojas jau gadiem un izprot šo nozari līdz sīkākajām detaļām, norāda, ka nevadās tikai pēc kredītreitingu aģentūru sniegtās informācijas, jo tā nereti var neatspoguļot patieso situāciju. Kā pierādījums tam, tiek minēts ekonomiskās krīzes sākuma posms, kad kredītreitingi netika mainīti, bet pasaulē tobrīd ekonomiskā situācija bija kritiskā līmenī. Kredītreitingi tika mainīti novēloti, un tas vēl vairāk pasliktināja jau tā briesmīgo situāciju, jo tām valstīm, kurām tika pazemināti reitingi, bija grūtāk aizņemties finansiālos līdzekļus, kā arī, papildus tam, nācās maksāt milzīgus procentus.

            Kopumā jāteic, ka kredītreitings spēlē ļoti nozīmīgu lomu, ja skatāmies uz to caur makroekonomikas prizmu, taču, runājot par parastajiem iedzīvotājiem – viņiem šis ir svešs un pārāk attāls jēdziens, lai tas ievērojami ietekmētu pašreizējo dzīves situāciju. Līdz ar to, kredītreitingu izmaiņas un paaugstināšanās vai pazemināšanās vajadzētu uztvert ar interesi, taču, ja neesat ar tiem saistīts, nav vērts pūlēties izprast šos sarežģītos rādītājus.